.
Ch.1 — Gaiši pelēkā
(Komentāri: 2) 01.07.08. 10:27 (skripts)
Un tad es pamodos.
Grāmatnīcā. Uz plaukta. Starp Alesandro Bariko «Bez asinīm» un G.G. Markesa «Simt vientulības gadu». Dīvaina kombinācija.
Dienas gaismas spuldze pretīgi spieda acīs. Tik pretīgi, ka es ar uzkrītošu riebumu nopētīju svešinieku, kurš ieinteresēti blenza man virsū.
Divas kājas, ausis, rokas, nāsis, acis un viena mute, zem kuras — bārdas rugāji. Vīrietis, vai arī tik neglīta sieviete, kādu savā īsajā mūžā neesmu redzējusi.
Jau pēc mirkļa es biju satverta un pagriezta visai nepieklājīgā pozā ar vēderu uz leju. Vēl pēc mirkļa mani atvēra un sāka šķirstīt no beigām uz sākumu, tad strauji aizcirta ciet un pasniedza daiļai dāmai aiz letes.
Žēl, ka man nesanāca ilgāk šeit uzturēties un sagaidīt to brīdi, kad šī sieviete ar putekļu lupatiņu pārbrauks pār manu vāku. Tiešām žēl.
Un tad mani ievietoja tumšā somā blakus zīmuļiem, cigaretēm un pretsāpju drapēm. Žēl. Ļoti žēl, jo no zīmuļiem un cigaretēm ir maz informācijas, bet pretsāpju līdzekļu lietošanas instrukcija ir tikpat garlaicīga kā kalendārs, ja vien tas nav apvainojums kalendāram.
Mēs parazitējam. Jā. Mēs, grāmatas, parazitējam uz jūsu, cilvēku, rēķina. Mūs sarakstāt jūs, izdodat jūs, pērkat jūs un lasāt arī jūs. Mums nekas nav jādara, un es varu atzīties — mums tas patīk. Ja vien mūs pretīgi nepiesmej kāds bērnelis ar krāsainajiem zīmuļiem.
Spēcīgs trieciens mani izsita no pārdomām. Tā arī labāk, jo tāda prātošana par savu eksistenci nenovēršami noved pie vāka sāpēm.
Krogs.
Es tiku dzirdējusi par tādām iestādēm, kur cilvēki pārtiek no alkohola un nikotīna. Viņi tur satiekoties kuļ tukšus salmus par jaunām mīļākajām un citām mazsvarīgām lietām. Bet esot arī tādi, kas atsēžas, lasa grāmatu un dzer tēju. Mans eksemplārs bija trešais variants — atsēžas, lasa grāmatu, lieto alkoholu un smēķē.
Pie trešās nodaļas, es rūpīgi ielūkojos svešinieka, sava pagaidu saimnieka, acīs. Stiklainas, stiklainas. Bet neba man bija vieglāk ap dūšu. Jūs nespējat iedomāties cik ātri mēs spējam piesūkties no alkohola smakas vien. Ir tādas, kas netur pat divas nodaļas un tad viņas ar skaļu blīkšķi aizcērt ciet. Es prognozēju, ka izturēšu sešas, septiņas.
Pat būtu izturējusi astoņas, ja vien, pie ceturtās nodaļas nebūtu aplieta ar šņabi. Manī kaut kas sagrīļojās, sagriezās un no reiboņa es sajaucu vairākus burtus vietām.
«Vānei šabrā nādei es uzdrošijānos atvērt tās sirvud,...»
Šis juceklis lika manam pašreizējam īpašniekam rindkopu pārlasīt vairākas reizes. To es redzēju pēc viņa juceklīgā acu skatiena. Ja nebūtu saņēmusi pēdējos spēkus, tad līdz septītajai nodaļai Viņš nebūtu ticis.
Un tad notika pats pretīgākais, kas vien var notikt ar grāmatu. Izlietota braukšanas biļete. Sakiet kā gribat — ievietoja vai ielika, bet rezultāts ir viens — starp manām lapām nonāca izlietota braukšanas biļete.
Tā es cietu līdz pat vakaram, kad Viņš mani atkal atvēra un izņēma to kaunpilno papīra strēmeli.
Vēl pāris nodaļas, un manī atkal kaut kas salūza. Burti sāka peldēt un rindkopas mainījās neatkarīgi no manas piepūles tās savaldīt. Reibināja savā nevaldāmajā dejā, kuras finālā lapas vidū izveidojās zīmējums, kurā bija attēlota indīgi zaļa kapsula.
Mani, todien pēdējo reizi, aizvēra, tikai šoreiz bez talona, vienkārši tāpat, pat bez grāmatzīmes, un nolika uz plaukta.
Es aizmigu.
japets
01.07.08. 11:55
Bravo!
eermaniitis
02.07.08. 00:28
emm ... es atkal domaaju ka poastasta varonei ir komunikaaciju probleemas
biljetes
taas tachu ir vispljaapiigaakaas papiira streemeliites uzpasaules
padomaa tik - piedzimst vinjas marinjaa - un vinjaam ir par ko parunaaties jo baraa vienmeer jautraak
tad vinjas nonaak konduktora vai kaada cita paardeveeja rokaas un var ilgi ilgi veerot visu kas notiek apkaart
tad vinjas nopaardod pirceejam un vinjas nonaak visneiedomaajamaakajaas vietaas
un satiek savas komrades - un vinjaamjau atkalir par ko papljaapat
un ja palaimeejasshamaas redz kontrolieri
un savu muuzhu nobeidz kaadaa biljeshusavaaceejaa vai graamataa vai kur citur kaa pieredzi un iespaidus sasmeelushaas papiira streemeliites - katra ar savu unikaalo staastu
domaajams ka graamata bija vienkarshi par daudz aplieta ar njabi - savaadaak shamaam sanaaktu par koparunaat - betpirmais iespaids ne vienmeer ir pareizasi - gan buus shamaam viss ok ;)