.
Ch.3 — apsūbējusi zeltainā
(Komentāri: 4) 07.08.08. 12:45 (skripts)
Es pamodos no spēcīga triecina pret sienu, kas manām bungādiņām lika bīstami sašūpoties. Un tā ir katru reizi. Katru reizi, kad rodas jauna skaņa.
Toreiz, kad spēcīgajā troksnī skaņas avots vēl bija bērna autiņos un tikai gatavojās izlauzties ar neticamu spēku, Decibels sevi pasludināja par mūsu pasaules valdnieku, un kopš viņš sēž savā tronī, mūsu vidū ir strikta hierarhija. Piemēram, spējīgākās skaņas sēž pavisam klusas un dzirdama tikai vāja šalkoņa, kuru rada viņu ausis plandot vējā. Jūs viņas vispār nedzirdat, un delfīni viņas nedzird, un kaķi nedzird, tikai skaņas. Un tad ne visas skaņas dzird tās skaņas, kuras klusi sēž un šūpo ausis.
Vēl ir viduvējas skaņas kā es. Tās dzird pilnīgi visi. Delfīni viņas dzird un kaķi dzird, un jūs mani dzirdat, tikai slieka nedzird. Bet sliekas vispār ir kurlas, viņas neko nedzird. Var gadīties tā, ka, Jums šķiet, ka nedzirdat. Jūs maldaties, jo jūs dzirdat, ka nedzirdat. Un tas, ko jūs nedzirdat arī esam mēs — viduvējās skaņas.
Un vēl ir pilnīgi dumjas skaņas. Tās ar dažādām palīgierīcēm, par kuram Jums nekas nav jāzin, dzen uz priekšu, lai Jūs viņas sadzirdētu. Spilgtākais piemērs ir telefons. Muļķes skaņu vidū.
Es pieļauju, ka dažam tā nebūs nekāda sensācija, taču tiem retajiem, kas to vēl nezināja, varu pastāstīt — arī skaņām ir dažādi dzimumi. Kopumā trīs. Sievišķais dzimums, vīrišķais dzimums un izdzimums. Ja par pirmajiem diviem ir vairāk vai mazāk skaidrs, tad trešais — izdzimums — ir tās pašas muļķes. Spilgtākais piemērs ir televizors. Tur visu laiku skan pilnīgas muļķības. Jā, skaņas telefonā arī, protams, ir izdzimums. Un radio ir izdzimums. Patiesību sakot, ja būtu mana griba, tad es tās radio skaņas iesprostotu papīra turziņā, turziņu aizsietu un iemestu okeānā. Lai delfīni klausās to izdzimumu.
Konkrēti es esmu vīrišķais dzimums, un ja jums interesē intīmas detaļas, tad varu pastāstīt, ka esmu, cilvēku izpratnē, labākajos gados, nedauz pieņēmies amplitūdā, bet tas uz muskuļu rēķina. Man ir normāla frekvence, kura dažai sieviešu kārtas skaņai liekas pievilcīga, bet cita ar lielāko prieku viņu izsmērētu vakuumā. Man ir vingrs periods un normāls viļņa garums.
Vēl man ir piecas ausis. Skaidrības labad jāpastāsta, ka mums, skaņām, ir vairākas ausis. Jo vairāk viņu ir, jo spējīgāka skaņa tu esi, līdz ar to saņem vairāk hercu. Līdz ar ko vari atļauties māju Jūrmalā un sievu Kanārijās.
Tātad, man tās ausis ir piecas. Pareizāk sakot man šķiet, ka viņas ir piecas. Vēl pareizāk sakot — es redzu tikai piecas. Tas jums, cilvēkiem, ir tāds smieklīgs teiciens «Neredzēt kā savas ausis». Es visas savas piecas redzu, plivinās man viņas acu priekšā dienu no dienas. Šūpojas kā aizkari vējā. Taču ir viens Bet. Bet, man šķiet, ka man ir sešas ausis. Dabā viss ir līdzsvarā. Pārskaitlī, tā teikt. Un tad nu es domāju, ka man ir jābūt vismaz sešām ausīm. Lai gan es sesto neredzu, tomēr uzskatu, ka ir.
Par cik mēs, mehāniskās enerģijas,esam skaudīgas, par tik nekad otrai neatklāsim, ka redzam otras skaņas pakausī vēl trīs ausis. Galvenais, lai viņa, tā otra skaņa, Decibelam nepieprasītu vairāk hercu.
Un tā,es jau vairākas minūtes netraucēti masēju jūsu smadzeņu nervus. Un masēšu līdz piekusīs mani pirkstu kauliņi, acis vērsies ciet un es viņas piesegšu ar ausīm. Vai arī līdz brīdim, kad jūs iedzersiet balto kapsulu un aizmigsiet.
Jūs, skaņu vajātie.
eermaniitis
07.08.08. 12:52
diez pa toņkārtām tie dzimumi ar nodalās?
Jollka
07.08.08. 18:29
Vingrs periods izklausās ļoti seksīgi :)
rupucis
08.08.08. 11:31
eu, a labs. saprotu, ka tas skan un izskatās banāli, bet začots.
matiss
12.08.08. 15:43
Nu, sasper mani Pērkons, bet tur kautkas ir. Aizeks Azimovs skaudībā nozaļo.