Kartoffel *

(Komentāri: 9) 01.12.08. 16:26 (trip)

Dzīves pinumiņš ietinās tā, ka pagājušās nedēļas sākumā radās izdevība apmeklēt Eiropas žīdu galvaspilsētu — Kopenhāgenu.
Vēl dienu pirms plānotās izlidošanas pārdomu apcirkņos bija iebiris šaubu grauds par ceļojuma veiksmīgu izdošanos, jo aiz loga svilpoja vējelis ko sinoptiķi sauca par vētru.
Lai vai kā, pirmdienas pēcpusdienā iekārtojos motorizētajā debesbraucējā, lai nedaudz vairāk kā pēc stundas spertu kāju uz aviobiļetē apsolītās zemes.

«Kastrup» lidosta — vilciens — centrālā stacija — bode stacijā — viesnīca. Tam visam vajadzēja aptuveni ½ stundu, lai es iekārtojies 14. stāva numuriņā atkorķētu alu, un nofotogrāfētu pa logu redzamo Tivoli dārzu.

Pēc pāris aliem nāca atklāsme, ka piecu debess spīdekļu viesnīca Dānijā ir necilāka par četru spīdekļu viesnīcu Mančesterā. Protams, kā pievienoto vērtību varētu uzskatīt bildi aiz loga, dizaina krēslus «Swan» un «Egg» , lampas «Artichoke», un iespēju smēķēt numuriņā, taču uzsvars uz sēdēšanu viesnīca nebija mans pašmērķis. Šajā sakarā liku plecā somu un, dzīvesbiedrenes mudināts, devos pirmajā apgaitā.


Uzreiz jāsaka, ka pirmā reida laikā izkristalizējās pāris atziņas.
1. Pēc plkst. 20:00 lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju pazūd sev vien zināmos nostūros. Pilsēta ir ja ne pavisam tukša, tad tuvu tam.
2. Uzturēšanās publiskajās ēdināšanas un dzirdināšanas iestādēs var nopietni kaitēt Jūsu maka saturam. Piemēram, viena 0,4 glāzīte neputojoša alus un 50 gr. (!) karstvīna izmaksā ne vairāk ne mazāk kā septiņas stabilas LV naudiņas.
3. Kopenhāgenā uzņēmums «Carlsberg» ir krietni pieticīgāks savās ambīcijās, jo gaismas reklāmā tiek vēstīts «Carlsberg — probably the best beer in Town».

Pēc īsas pilsētas apskates, kroga apmeklējuma un alus iegādes mazveikalā , pēc vakariņu iepirkšanas austrumnieku iestādē «Paņem līdzi» un ātrās apkalpošanas restorānā «Burger King» devāmies atpakaļ uz viesnīcu, lai pēc kāda laika iekristu patiešām milzīgā gultā ar, kas nav mazsvarīgi, četriem spilveniem.
Tieši šie spilveni man neļāva pilnvērtīgi izgulēties. Proti — mans prastais domāšanas aparāts miega laikā ir pieradis izpildīt vienu dīvainu funkciju: domās pierakstīt sapņus uz spilvena. Nu, ne tā, ka visu pierakstīt, bet fragmentus gan. Gadījumam, ja griežoties uz otriem sāniem sapņa pavediens trūkst, tad to varētu viegli atrast pierakstītu spilvenā un skatīties tālāk. Taču šoreiz apmulsumu radīja divi spilveni, kuros pierakstītie sapņu pavedieni sajuka vienā neatšķetināmā kamolā.
Nākamajā rītā, viegli saīdzis par neredzēto sapni, āvu kājas, lai turpinātu pilsētas apskati.

Jau paverot viesnīcas durvis tapa skaidrs, ka vakardienas tukšās pilsētas ielas ir tikai ilūzija. Riteņbraucēju straujie strauti, automašīnu rāmā plūsma un gājēju haotiskā kustība man pamazām ļāva apjaust šīs pilsētas ikdienas ritējumu.

Viena no nakamajām atziņām bija tāda, ka Kopenhāgena ir kontrastu pilsēta. Vismaz sieviešu ziņā noteikti. Viņas visas varēja iedalīt tieši divos eksemplāros: « Пиздец cik neglīta» vai « Ахуеть cik smuka». Taču par otro grupu nav īsti pārliecība vai tās maz bija dānietes.
Uz večiem neskatījos. Protams, reizēm iekrita acīs kāds eksemplārs «Salds kā Deivids Bekhems», taču sīkāku analīzi neveicu.

Daļa dienas pagāja soļojot un grozot galvu pa labi, pa kreisi. Uz augšu, uz leju.

Redzēju šādu zilganzaļo onkuli.



Kanāla malā atrodams «Melnais dimants», kas vienlaicīgi ir Karaliskā bibliotēka.



Vēl gabaliņu tālāk uz akmens sēž sieviete ar zivs asti un iespējams stingrākajām krūtīm pasaulē.

Tāpat kā Rīgā, arī Kopenhāgenā Opera ir kanāla malā.

Sapratu, ka parkos uzturēties nav droši.

Biju vienā un otrā pilī.

Par pilīm runājot — dārgmetāla un vērtīgu akmentiņu daudzums tajās varētu sastādīt kādas valstiņas pamatkapitālu Āfrikā.

Pēc šīs pastaigas pa Kopenhāgenas virszemi nolēmām sēsties pazemes transportā, lai nokļūtu Kristiānijā. Tiem, kuriem interesē: jā, metro tur jauns — viss metālā da betonā (bildes nav). Bet sēdēšana pirmā vagona krēslos ar piespiestu snīpi stiklam (vadītāja tur nav) neizraisa nekādu pastiprinātu kaifu.
Atkal izlīduši virszemē devāmies Kristiānijas virzienā, kur sev kā pašmērķi biju uzstādījis iegādāties zaļo pīpējamo mantu.

Kristiānija ir kā liels komunālais dzīvoklis. Vienā stūrī sēž pilsoņi un, malkojot alu, smēķē sev vien zināmu saturu. Citā malā pārdod dažādus suvenīrus, bet vēl citā var nopirkt mantu kuru pildīt nopirktajos suvenīros. Un vēl gabaliņu tālāk ir krodziņš, pie kura guļ Kristiānijas suņi, bet krodziņā gaiss smaržo pēc tā, ko varēja iegādāties tajā malā, kur nebija suvenīri. Īsāk sakot, publisks dzīvoklis pilsētas centrā.

Ar Kristiānijā gūtajām „emocijām" devos uz Arhitektūras centru, kur viss bija uh un eh.
Vakara scenārijs kā pirmajā dienā. Tikvien starpība tā, ka viesnīcā izņēmu no kabatas Kristiānijā iepirkto suvenīru un to mantu ar ko pilda tādus suvenīrus. Aizpīpētu un dzertu veikalā iepirkto alu, kas maksā 5LVL.

Trešā diena — pēdējā, jeb dāņi ir eiropas žīdi.

Dāņi ir eiropas žīdi. Tas ir skaidrāks par skaidru, jo ja numuriņā ir bezmaksas WiFi, tad lai izprintētu vienu štrunta A4 lapu ir jāmaksā naudiņas. Pie sevis domās aprakstīju šo dzīves netaisnību daiļiem epitetiem un devos pēdējā Kopenhāgenas apgaitā.

Ginesa rekordu muzejs, H.K. Andersena muzejs, Repley's tici vai netici un Exploratirie — tās ir iestādes, kas nav manas kurpes zoles nospieduma cienīgas. Pat aprakstīt viņas nevēlos.
Toties Dizaina centrs ir lielisks un atsver četrus augstāk minētos.

Turpinot par ēstuvēm un izmaksām — divas dienas tika uzņemta pārtika, kas sastāvēja no bulkas un kotletes. Šajā sakarā sagribējās normālu ēdienu — kartupeli, salātus un kotleti. Neko vairāk es šajā pilsētā atļauties negribēju, jo parastā ēstuvē „kartupelis + salātlapa + kotlete" maksā 10 stabilas LV naudiņas. Tas viss bez dzēriena, un divos dienā, jo pēcpudienā bez 30 LVL vari pat ēdienkartē nelūrēt (tas viss vienai personai, protams).
Lūk. Iegājām mēs vienā tādā svētnīcā, kur dod lētu kartupeli un kotleti. Apsēžoties pie galdiņa mani pārņēma dīvaina sajūta — kaut kas liek justies dīvaini. Pārlaidis skatienu visapkārt es apmulsu. Vecie ļaudis, vecie ļaudis, vecie ļaudis, vecie ļaudis un arī tur vecie ļaudis. Ar izstiepušos kakla ādu kā tītariem sev kuņģī stumj barību.
Nē, jūs nepārpotiet! Man nav nekas pret veciem ļaudīm, taču tik daudz vienkopus un sev negaidīti — tas ir šokējoši.
Lai gan bijām jaunākie iestādes apmeklētaji, taču nekādas papildus atlaides netika izsniegtas. Bet vienalga — kartupelis ar kotleti bija patīkama pārmaiņa.

Vēl nedaudz nositot laiku pirms lidostas Lēdija mani ievilka veikalā. Veikalā, no kura iznākot es šo pilsētu gribēju pamest pēc iespējas ātrāk. Veikalā, no kura iznākot es sapratu, ka šeit atgriezīšos tikai tad, kad gribēšu no miljardiera pārtapt par miljonāru. Veikalā, kur viens — nolādēts — viens (!) nazis maksā 300 LVL. Tādas, lūk, dizaina štellītes.

Ko vēl Jums pastāstīt? Nav jau nekas daudz atlicis. Stacijā iesēdāmies vilcienā, lidostā iesēdāmies lidmašīnā, lidostā izkāpām no lidmašīnas un iekāpām taksī lai izkāpjot no takša iekāptu liftā, no kura izkāpjot slēgtu vaļā dzīvokļa durvis.

* Vienīgais vārds ko zinu Kopenhāgeniski

rediiss

01.12.08. 16:31

a es vēl vienu vārdu zinu - tak! paldies, tipa :)

Pērkons: Tas neskaitās :)

Burbuļezis

01.12.08. 16:42

tu vislaik mucaa esi bijis vai? tas tachu ir normaali, ka eiropaa normaalaakaa vietaa bez 50 euro 2 pers. nav ko mekleet.

Pērkons: Esmu bijis lielākajā daļā Eiropas valstu, bet, lūk, mucā nē.

Taču liekot roku uz sirds varu apgalvot, ka Kopenhāgena ir dārgākā pilsēta, kas apmeklēta.

Tur 50 euro ir knapi vienai personai.

rediiss

01.12.08. 17:14

aj, nu, zini kā tagad robotu rūpnīcas darbiniekiem [sņuksts] neko vairāk par pliku paldies nevaru sniegt :D tak tas pats dāniski - un tas ir bonuss! ghhh

Dzhonijs

01.12.08. 17:21

Varu teikt ka gan tās smukās (kuras tur ir tiešām tīri glīšas) un tās nesmukās ir dānietes :).
Viņiem tikai cik nopratu ir kaut kāds versiju konflikts starp dzimumiem, jo abi dzimumi ir diezgan vēsi viens pret otru un diezgan patstāvīgi, tāpēc nav brīnums ka tur esot puse sieviešu - lezbietes un puse džeku - geji :). Brīnos kā vēl Dāņi nav izmiruši, un kā viņi vairojās un veido attiecības man tā arī palika noslēpums :).

Un ak jā - ja gribēji dzert lētu alu tad vajadzēja iet uz klubiem :D. Tur Par ieeju nācās atpogāt 6,- Ls + 2,- Ls par mētelīti garderobē + 2,- Ls par somu garderobē, bet za to par to iešķieb 0,3 L kausiņu kuru Tev jebkurā brīdī na haļavu uzpilda pie bāra ar dzintardziru (nedzeramu protams ;)).

Un runājot par klubiem - Dāņi ir vis nekulturālākie zvēri kurus nācies sastapt :). Par šito es varētu veselu romānu uzrakstīt... taču negribas klavieri salauzt :)

Dzhonijs

01.12.08. 17:36

P.S. Vēl piebilde par "Dāņiem - Žīdiem" un par tiem pašiem klubiem - lai paņemtu no garderobē atstātās jakas aizmirsto cigarešu paciņu nācās šķirties vēl no viena lata :).

Pērkons: Skatos, arī tu esi sasmēlies iespaidus :)

ivars

 

01.12.08. 17:27

Sāku lasīt ar patiesu interesi,bet tie "click"foto sabojāja visu.Vai tad kādu tagad var aizkustināt ja nerāda bildi pilnā izmērā...

Pērkons: Pat nezinu ko Tev teikt.

atis

01.12.08. 21:29

patīkamas atmaiņas tas raisa

vienreiz devos komandējumā uz turieni uz 1 dienu, bet braucot vakarā atpakaļ izrādījās, ka biļetes nepareizas (pirms braukšanas uz datumiem nepaskatījos) un varu braukt tikai nākamajā vakarā.

kabatā 40 ls (domāju nah vairāk uz vienu dienu, ja pa dienu vēl ēdina). pietika bomžu viesnīcai un 1 batonam baltmaizes. kredītkartes nederēja, jo visur prasīja PIN, kuru biju aizmirsis.

tad nu staigāju gar nāriņu un pilīm, izvairoties no veikalu skatlogiem ar ēdienu un lēnām grauzu batonu, lai pietiek visai dienai. un tur bija viens muzejs, kur ieeja par velti ar dāņu nacionālajiem tautastērpiem.

Dzhonijs

01.12.08. 23:13

Jā, šoreiz gadījās paķert vairāk iespaidu, jo bija vairāk laika ķert :). Būs tagad jauna tēma pie alus kausa :).

Vārds

mails:

http://