.
«Dauderi»
(Komentāri: 4) 03.02.09. 15:51 (trip)
Caur žalūzijām izlauzušos saules staru modināts atvēru plakstiņus un dzidru skatienu nopētīju griestus.
Nekā jauna. Tie paši griesti ar tām pašām spuldzēm.
Pagriežoties pulksteņrādītāja virzienā radās doma, ka tieši šī ir tā īstā diena, kad atbrīvoties no sakaltušās maizes to izbarojot zosveidīgajiem.
Tagad īstens satīrists, pats sajūsmā par savu asprātību, izmestu kādu sātaniski smieklīgu joku par daiļā dzimuma pārstāvēm, taču es tāds neesmu. Es esmu riktīgs jaukumiņš! Чмоки-чмоки-чмоки :***
Izkāpjot no gultas prātoju kur sadzīt rokā kādu gulbi. Vēl ejot uz virtuvi urdīja doma par nirēj vai peldpīles barošanu. Pat brokastojot nepameta šī uzmacīgā ideja. Bet tad, kā zibens no otras istabas, Lēdija izvirzīja vēlmi apmeklēt kultūras muzeju «Dauderi».
Apsverot visus Par un Pret, nopētot pusklaipiņu sakaltušās maizes, nolēmu atstāt zosveidīgos likteņa varā un doties uz Sarkandaugavu spaiņiem smelt kultūru.
Vēsturiska atkāpe.
- Ēka celta 19. gadsimta beigu posmā pēc toreizējās alus darītavas «Waldschlossen» īpašnieka Ādolfa fon Bingera pasūtījuma. Projektētais nams, ko ieskāva parks ar dīķi, bija paredzēts kā aldara ģimenes villa. 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, Latvijas Kredītbankai nopērkot «Waldschlossen» un to apvienojot ar citām mazākām alus darītavām, izveidojās šodien zināmais «Aldaris». Gadu vēlāk pēc šī darījuma, 1937. gadā, ēka kļuva par toreizējā Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vasaras rezidenci. Tieši viņš deva namam nosaukumu «Dauderi». Jāpiemin, ka «Waldschlossen» alus darītavu dibināja kāds Bavārijas iedzīvotājs Johaness Dauders.
Jau vēlāk, Padomju gados, ēka tika izmantota kā bērnudārzs (vai no tiem laikiem teritoriju iežogo dzelzsbetona mūris?) un noliktava. Bet 1990.g. 27. jūnijā nams, ieguvis muzeja statusu, vēra durvis pirmajiem apmeklētājiem.
Ap trijiem pēcpusdienā, izkāpis no automobīļa pie Sarkandaugavas ielas 30. numura, saņēmu negantus sala kniebienus vaigos, šķiet, ka divos, un steigšus vēru vaļā lielos metāla vārtus, lai pēc iespējas ātrāk nonāktu nosacītā siltumā -- muzeja telpās.
Pienākot pie nama durvīm nepaspēju izrunāt maģiskos vārdus «Сезам, отворись!», kad atdarījās slēģi un sirmā kuratore mūs laipni aicināja iekšā, lai drīz vien ieņemtu savu vietu pie galda ar adīkli un ieejas biļetēm.
Lai parasti darbaļaudis aplūkotu divos stāvos izvietoto, nemaz tik lielo, ekspozīciju ir jāšķiras no viena lata monētiņas, bet ja rodas vēlme arī knipsēt, tad jāiegādājas vēl viena papīra strēmele par tādu pašu spīzdīgo naudas vienību. Jāatzīmē, ka es uzņēmu ne vairāk, ne mazāk kā 14 bildes.
Nokārtojuši finansiālās attiecības devāmies ekskursijā.
Te mans stāsts tuvojas beigām, jo stāstāmā atlicis gaužām maz.
Jau pirmajā zālē uz mums lūkojās pie sienas, gleznas veidā, pakārts K. Ulmanis.
Starp pārējiem eksponātiem redzamas dažādas fotogrāfijas, piemiņas raksti, ordeņi un bijušā prezidenta mātes krūšu tēls. Bronzā kalts, taču par to es negalvoju.
Patiesībā, starp dažādām brošām, šķīviem un sakvojāžiem viskrāšņākā bija telpu griestu apdare.
Atgriežoties pie brošām, nevar atstāt nepieminētu slaveno burbuļsaktu. Tas vēlreiz apliecina Burbuļeža varenumu!
Bet ja jau runa sākusi skanēt tautiskā toņkārtā, tad piedāvāju jums latviešu versiju par mūmijām. Visa tāda glīti iesaiņota Nīcas tautastērpā.
Tad vēl pāris muzeja fasādes un pļāpnīca.
Un noslēgumā atjautības uzdevums — Kas tas ir?
Atbilde pēc nedēļas. Atjautīgākajiem un asprātīgākajiem sveicieni!
P.S.
Redziet, ja man būtu kāds sponsors, piemēram «Piebalgas alus», tad, iespējams, būtu pastāstījis šo to arī par alu no fabrīķa «Aldaris»!
Šulcs
03.02.09. 17:00
Nezinu, kas tieši tas ir tai pēdējā bildē, bet es precīzi zinu, kur un kā ar šī priekšmeta palīdzību morāli un fiziski pazemot naidinieku.
Mārcis
04.02.09. 19:45
Ja apēstais biezpiens un atmiņa neviļ, tad šim priekšmetam ir saistība ar matiem un to ieveidošanu. Ja arī tā nav, tad lūdzu vainot ekskursijā līdznākošo konjaku.
Un vispār, konjaks ir labs, bet labs konjaks ir vēl labāks, līdz ar to viņš nevar neko negatīvi ietekmēt.
guntis
14.03.09. 13:39
Loko šķēres !
buks
17.08.09. 10:20
Ēku projektējis architekts F. Zeiberlihs.