Dejavu

(Komentāri: 2) 08.05.09. 16:03 (taverna)

Šodien notika prātam neaptveramais, bet acīm redzamais. Es darba dienā pusdienoju!
Pirms lasītājs sāk mani kritizēt un pelt, atzīstos, ka pirms spēru šo trakulīgo soli es iekšēji smagi cīnījos un pretojos, līdz salūzu.

Ņemot vērā mana kantora lokāciju un Lēdijas vēlmes, kas, protams, šajā gadījumā spēlē lielāku lomu nekā lokācija, vienojāmies par sabiedriskās ēdināšanas punkta «Dejavu» apmeklēšanu.
Tā vārdiņš pa vārdiņam, solītis pa solītim, un skat — gaisa gabals no Tallinas un Cēsu ielas stūra līdz Brīvības un Cēsu ielas stūrim ir veikts.
Vitrīnu rotā informātīvais materiāls, ka šī nav prasta ēstuve, bet gan restorāns. Uz brīdi satraucos vai mani, tā neglamūrīgi, kā glamūrīgi teikt, ģērbtu, maz laidīs iekšā. Proti — ja būtu zinājis, ka šodien nāksies apmeklēt restorānu, tak būtu apģērbis kaut ko no Givanchy pavasara/vasaras 2009 kolekcijas. Te maza atkāpe, jo ieskatījos Givanchy mājas lapā un — guess what? — šovasar modē būs šorti! Labi, štrunts ar šortiem, taču manas kājas ir sandalēs, bet zeķu nav. Īsāk sakot ne tas pats elegantākais skats, lai apmeklētu restorānu.

Ielaida. Nu vismaz ārā nemeta, bet sliktu, gan jau, padomāja.

Pirms ieskatīties pasniegtajās ēdienkartēs nopētīju lustras. Nopētīju un skaļi padomāju:" Glītas tādas lustras!".

Ēdienkartē bija kaut kas par 5.00 Ls, 9.00 Ls un 19.50 Ls. Piefiksēju, ka ja cenas norāda bez Ls, tad viņas akurāt atgādina laikrādi, kur katrai stundai klāt kaut kas pierakstīts. 5.00 — Risotto al Gorgonzola, skaidrs. Nevis ledusskapis ar desas šķēli, bet Risotto al Gorgonzola. 9.00 — Strozzapreti allo scoglio, nevis kafijas krūze ar grauzdiņu. 19.50 — Filletto Imperiale Argentino, nevis kartupeļi ar biezpienu un siļķi. Gari nerunājot, apstājos pie pusdienu piedāvājuma. Manā gadījumā tunča picas un glāzes ar burbuļūdeni. Burbuļūdens nāk kā balva par drosmi bez maksas.

Pasūtījis ēdienu sāku izjust diskomfortu redzes rajonā, jo "glītas tādas lustras" ir tikai nedaudz virs acu līmeņa un vēl maķenīt griežas. Tas izraisa tādus redzes traucējumus, ka viss šilierējas, līdz ar to cilvēks vairs neskatās pretīm sēdošā cilvēka acīs, bet gan rūpīgi analizē galda virsmas faktūru. Glītas tādas lampas, bet ja nepareizi izvietotas, tad stulbas.

Atnesa picu. Aiznesa picu. Pareizāk sakot aiznesa to, kas bija palicis no picas — pēdējo šķēli mans organisms atteicās uzņemt, turklāt uz beigām viņa sāka garšot pēc papīra. Ta ne vatmans, ta ne krītpapīrs. Bet kopumā ēdama un daudz. Taču tas nebūs labs biznesmenis, kurš nemācēs taisīt naudu. Lūk, piemēram, šis pusdienu piedāvājums izmaksā 3 latus un 50 santīmus, kā jau minēju pirmais dzēriens iekļauts. Taču ar vienu dzērienu nepietiek, vismaz man. Bet, piemēram, glāze Fantas (0.25 l) maksā 1.50. Šajā sakarā laulātā draudzene stāstīja par kādu iestādi Dānijā, kur pica ir bez maksas, bet jāmaksā par padzerties. Ierosināju uztaisīt citu iestādi blakus, kur par padzerties nav jāmaksā, bet par picu gan.

Bet kāds tad īsti ir mans rezumē par restorānu, picēriju, kapučīno bāru, kokteiļbāru un zvilni (no vārda lounge) «Dejavu», jautās lasītājs.
Nu tā. Gaumīgi iekārtots interjers. Pat ļoti gaumīgs. Otrā stāva bārs man atgādina padomju laika kafijas automātus, kas bija tā laika kafejnīcās. Glītas tādas lustras, bet stulbas. Ēdiens sātīgs, pusdienu piedāvājuma pica ir tāda, ka savlaicīgi paņemiet līdzi kastīti, kur noglabāt neapēsto. Tātad nav nemaz tik ļoti nebaudāmi, lai arī vēl kādreiz ēstu viņu gatavotu. Par pārējo virtuvi neko nezinu, līdz ar to pavāra kung fu nevaru izvērtēt. Pica, tomēr, arī āfrikā ir pica. Lai gan īsts meistars arī olas var negaršīgas uzvārīt.

Beigās girbu jūs pabrīdināt, ka iestādē ir viens knifs. Stikla durvis, kurās manā klātbūtnē ielika ar pieri kāda gaisīga būtne svārkos. Nē, ne laulātā draudzene, bet tas arī nav svarīgi.

Esiet uzmanīgi un saudzējiet veselību!

Uzmanību! Attēlā glīta tāda, bet stulba lustra.