Carls Ale

(Komentāri: 1) 08.06.09. 13:42 (alus)

Kad lielais vēlēšanu trakums ir pāri, vasaru šķietami nomainījis rudens, bet galva kā spainis pa kuru ar āmuru skandina Rīga dimd meldiņu, tad pilnīgi noteikti ir pienācis laiks koncentrēt savas domas uz dzēriena pildīšanu glāzē. Šoreiz tas būs Kārļa kalna CARLs ALE.

Šo eilu, ar diez ko neoriģinālo nosaukumu, Carlsberg saimniecība sāka ražot tikai 2006. gadā un, principā, tas skaitās CARLs sērijā jaunākais produkts. Paši miestiņa brūvētāji uzsver, ka eils nav nekāds tradicionālais dāņu padzēriens, un tur es viņiem pilnīgi piekrītu, jo uz pretēju apgalvojumu angļi viņiem atriebtos uzvarot kērlingā. Tādā valstī, kur bodēs pārsvarā dominē pilsenītes tradīcijās brūvētie iesala dzērieni, pieticīgais un nemaz tik lielīgais Kārļa kalna uzņēmums diezgan pamatoti var apgalvot, ka mēģina aizsākt eila tradīcijas, kas cenas un kvalitātes pozīcijās „neatpaliks" no pieejamā alus vulgaris. Ja par cenām man viedoklis ir skaidrs kā Swarovski kristāls, tad garšas kvalitāti drīz vien izvērtēšu smalki ierīkotajā laboratorijā.

Bet, kas tad īsti ir eils? Šis dzēriens sastāv no miežu iesala, ūdens, rauga un, kas nav mazsvarīgi, apiņiem. No šiem izejas datiem varam secināt, ka dzēriens satur diezgan netipiskas un unikālas komponentes. Tas jums nav nekāds brūvējums no zāģu skaidām un ozolkoka mucā piecus gadus izturēta lietus ūdens. Tas ir eils!
Vēl, lai piešķirtu papildus pompozitāti, varu piebilst, ka eils ir otrs populārākais alus paveids tūlīt aiz lager zortes. Šis dzēriens ir tik izplatīts, ka viņu pat zina un mēģina parodēt amatnieki tālos Amerikas nostūros.

Kārļa eils, kas atrodas manā priekšā, ir pildīts skārdenē ar netto svaru 0.33 litri., un samērā tizlu krāsu kombināciju. Pavisam mazi burtiņi mani brīdina, ka bundžiņas pildījums satur iesalu un gaismas smaržas augļus (pēc google tulkojuma). Ņemot vērā to, ka neceru atrast augļus, tad paļaušos uz to, ka atverot trauku mani apspīdēs augļu smaržas gaisma. Tāpat, mazliet lielākiem burtiem, mani iedrošina ar to, ka produkts ir svaigs un zelta eils. Jau atkal mēs pārliecinamies par Carlsberg pieticību.

Pāris reizes pagrozot skārdeni pamanu, ka dzira mani gāzīs no kātiem ar ātrumu 4.6%, kas ir par 0.1% mazāk kā, piemēram, Piebalgas mednieku alum. Ha!

Ar raksturīgu skaņu atveru trauku un pildu dzērienu kausā.

O, jā!
Lai gan mani neapspīdēja augļu gaisma, taču smarža gan nāsīs iecirtās visai daudzsološa. Pat putas liešanas procesā bija alus cienīgas, taču kamēr iemūžināju bildē šo daili un rakstu šīs rindas putu vairs nav. Tomēr krāsa saka priekšā, ka šī nebūs nekāda kumelīšu tēja, bet gan normāls vīru padzēriens ne tik siltā vasaras dienā. Liekot kausu pie lūpām atkal var izsmaržot smalko buķeti, bet garša ir, emmm, ļoti bagātīga. Protams, kaut kas nav līdz galam pilnīgs, bet katrā ziņā ne smādējams, un es šo dāņu eilu atrodu par labu esam.

Katrā ziņā ļoti laba alternatīva pārējai Kārļa kalna produkcijai.
Priekā!