.
Kindergārdens
(Komentāri: 6) 02.07.09. 11:26 (sviests)
Reizēm mana laika ritumā iestājas brīži, kas liek atsēsties un pārdomāt viena vai otra nozīmīga soļa nepieciešamību savā dzīvē. Tā vēl pavisam nesen, nu burtiski pirms pāris dienām, atkal sāku pārdomāt mantinieka radīšanas nepieciešamības ierakstīšanu vai izsvītrošanu no dienas kārtības.
Tā sagadījās, ka man vajadzēja izlīdzēt kolēgām un iededzināt DūVDē viņu atvases izdarības bērnudārza rīkotajā saviesīgajā pasākumā. Pirmsbrīvlaišanas koncertiņš vai kaut kas uz to pusi. Visi tādi uķi puķi zeķubiksēs, puņķainiem deguniem — mazās ūdenszāles, kas nevar nostāvēt mierā pat minūti, pat dziedot mēnešiem gatavoto priekšnesumu par to cik tētim lielas rokas.
Pamanīju arī audzinātājas, kuras no šīs Brauna kustības un totālā vājprāta, cik var saprast, ir aizgājušas kosmosā un uzvedas kā, pieklājīgi sakot, nepieskaitāmas. Runā šķebinoši saldā balsī un nepārtraukti smaida. It kā jaunas meitenes, visa dzīve vēl priekšā, bet te...
Lai vai kā, man pietika ar nepilnu minūti šī video materiāla, lai uzburtu augstāk lasāmo ainu un ļoti nopietni apsvērtu domu par pēcnācējiem. Tīri morālu apsvērumu dēļ, jo es nespēju sevi iedomāties vērojam šādus priekšnesumus paralēli izrādot neviltotu sajūsmu par Visvaldiņa bundziņu rībināšanu vai Martiņas dziesmu par kaķīti Muri. Trakākais, ka tas viss tiek nofilmēts un pēcāk atrādīts viesiem nākamajos godos. Un ja ar to nepietiek, tad šīs pašas atvases universitātes izlaiduma svinībās video tiks griezts kā vakara nagla. Es to visu nespēju, jeb spēju un negribu iedomāties savā dzīvē. Skudriņas pār kauliem pārskrien.
Nē, protams, dzīves turpmākajai takai ir nepieciešams, lai Pēterītis ievilktu ar lāpstiņu Daumantiņam pa pakausi. Auklīte tevi spīdzinātu un liktu izēst biešu salātus, kas tieši todien tik ļoti negaršo. Ja pats neapēdīsi, tad liks izēst tavai mātei, kad viņa atnāks tev pakaļ. Es zinu, man ir gadījies. Ar šausmām iedomājos to, ko toreiz juta māte. Tomēr, lai viņai nebūtu tik slikti ap dūšu, uz māmuķīšu dienu visi savām mīļajām māmiņām gatavojām VooDoo lelles galvas, kurā bakstīt adatas. Mīļa tāda smaidīga sejiņa, ar rižiem matiem un pogām acu vietā, un tankš ar adatu vaigā, tankš starp acīm. Tas viss ir vajadzīgs. Ir vajadzīgs rūgtumiņš sirdī dēļ izciestā soda par noziegumu ko neesi darījis. No galda pazuda viena gurķmaizīte, par ko es visu dienu tiku terorizēts un stāvēju kaktā, jo runāju taisnību. Tā mistiskā apstarošana aktu zālē arī noteikti bija akūti nepieciešama turpmākajai attīstībai. Par visu bērnudārzā pavadīto laiku āra baseinā ūdens bija ieliets tieši vienu reizi. Un tad tas bija atvasarā, kad kokiem bira lapas. Vēl ar šausmām atceros kā kolēģim lika ēst cīsiņus. Vemdams ēda, jo auklīte zina, ka kļūšana par veģetārieti kolēģim nenāks par labu. Ikdienas reids apkārt bērnudārzam ieķeroties kaut kādos riņķīšos man vēl tagad liek domāt, ka šī atrakcija tika aizņemta no Pārlielupes vai Matīsa cietuma. Neveselīgi padzenāt bumbu atļāva labi ja reizi mēnesī.
Bet tad viņus visus pāris reizes gadā sapucē, ietērpj sēnes vai eža kostīmā un atrāda vecākiem, kuriem par to visu ir jārāda plats smaids un jāiemūžina videolentā.
Reizēm es neesmu drošs vai esmu un jebkad būšu tam gatavs. Ja nu vienīgi чиста на поржать.
rediiss
02.07.09. 11:32
par kostīmiem bija makten jauks teksts! :))
man liekas, ka visi bērnu vecāki smaida plati. jo kvalitātes kontroles nav. viss, ko dara atvase, defaultā ir ģeniāli.
p.s. a rudenī nebija jātaisa kartupeļu eži, zīļu vīriņi un burkānauto?
TrZ
02.07.09. 12:47
Sirsnīgi.
Leo...
02.07.09. 12:50
smuki uzrakstiiji - lasiiju un atminju ainas acu priekshaa :)
http://junox.lv/images/old/leomaza003.jpg
tiri-piri
02.07.09. 13:26
Sorre, bet sarakstīji pilnīgu huiņu. Tas, ka tev ir bērnības trauma un tāda potenciāli var būt arī jaunajiem talantiem nemazina kopējo benefitu no mazajām ūdenszālēm... :)
Var jau kritiski un pamatoti pateikt, ka tas, ko sīcis ar centībā piepūstiem vaigiem ir uzzīmējis (nodziedājis, noskaitījis, nodejojis, whatever izdarījis) ir pilnīgs sūds. Tā nu tas notiek, ka mācību procesā mums pārsvarā izdodas izspiest nevis krēmkūciņas un kliņģermaizītes, bet lielākus vai mazākus kakuļus. Ja netici, tad varbūt pats pamācies kaut ko pilnīgi jaunu (nezinu, baletu vai?) un paklausies, ko saka lielie onkuļi un tantes.
Mazs smieklīgs cilvēciņš.
rediiss
02.07.09. 14:16
Leo ar to kazu uz galvas? labais :D
Mārtiņš
02.07.09. 18:46
Un tagad jautājumi: kāds kad sīks biji Tu? Un nākošais jautājums: vai viss ko saki nozīmē ka labāk nebūtu nemaz radies? ;)
Par otro - viss ko saku nozīmē tikai vienu - nekādi nespēju izsvērt šī punkta nozīmi.