Italjāno – non turismo.

(Komentāri: 2) 11.05.09. 11:54 (trip)

Godātie lasītāji!
Godātie komentētāji, klusu cietēji!
Dāmas un kungi!

Man šoreiz ir izkritis tas gods Jūs uzrunāt iejūtoties konferansjē lomā. Jūsu uzmanībai piedāvāju ievaddaļu aprakstam par viesošanos pasaulē lielākā zābaka zemē — Itālijā.
Šajā mafijas, futbola un kalnu slēpētoju valstī viesojās mana laulātā draudzene, jeb zināma arī kā Lēdija.

Cienīt un godāt!

Ievads.

Dažiem nav noslēpums, ka aprīļa un maija mijā viesojos Itālijā. Sasmēlusies iespaidus un netūristiskas informācijas pārpārēm, sajutu sevī neatvairamu nepieciešamību dalīties tajā.

Šis nebūt nebūs ceļojuma apraksts, bet, kā liecina virsraksts, ar tūristiem un tūrismu nesaistītas lietas, kuras diez vai ir iekļautas kādā Vientuļās planētas vai citā ceļvedī. Virsrakti un drosmīgi burti palīdzēs Jums orientēties tekstā un, iespējams, izvairīties no tēmām, kas Jūs neinteresē vai arī tieši otrādi.

Ierašanās Boloņā.

Boloņā jutos tiešām gaidīta. Itāļi bija pacentušies par godu manai „vizītei" izgatavot un izlīmēt plakātus ar maniem ierašanās un aizbraukšanas datumiem — 25. aprīlis -1. maijs. Te Pērkonam vajadzētu ielikt bildi. (Atvainojos par „interesanto" attēlu kvalitāti. Manās rokās bija nonācis vēl nepieradināts fotoaparāts, kurš atklāja man savu patieso raksturu un zūma funkcijas tikai ceļojuma vidū...)

Daži Neticīgie Tomāzo gan joprojām nebeidz augšminēto apstrīdēt, apgalvojot, ka punkts aiz vieninieka patiesībā ir maza nulle un ka plakāts ir veltīts Itālijas Atbrīvošanas svētkiem, bet neticiet viņiem! Tas viss bija par godu man — arī lapu (lauru?) vainagi ar svētku lentām (nevis tām sēru, uz kurām dažkārt raksta Pērkons...) vairākās Itālijas pilsētās bija par godu man. Vainagi izskatījās tā:

Arī Zupas svētki visas „mūsu" ielas garumā bija par godu man! Es neredzu nevienu citu iemeslu, kadēļ gan būtu jāaizliedz transporta plūsma visas ielas garumā, itāļu mājsaimniecēm jāvāra milzīgi katli ar zupu un jābaro garāmgājēji. Kādēļ gan būtu jāuzstājas leļļu dīdītājam, dziedatājiem un dejotājiem?

Tur nav divu domu, jo tieši pie mājas durvīm, kurā apmetos pie savas draudzenes, tika izlikts šis paziņojums par Zupas svētkiem. (Pie citām ēkām tāds paziņojums noteikti nebija, jo es nemaz neskatījos uz citām mājām — man tāpat viss jau bija skaidrs!)

Dziesma „Bella, čau!" (Bella ciao) bija īstā itāļu garā. Visi ielas iedzīvotāji vienojās kopīgā dziesmā, lai cildinātu manu daili. Nu skaisti — sajūta kā filmā (nu noteikti Viskonti vai Fellīni)! Paldies, mīļie bolonieši, paldies! Es patiesi izbaudīju šo mirkli, un nekādas vēlāk dzirdētas baumas par to, ka šī skaitoties revolucionāru vai komunistu dziesma un ir vērsta pret fašismu, neizmainīs manas romantiskās filmas žanru.

Orķestris jeb, pareizāk sakot, pūtēju ansamblis, gan todien neieradās. Sakarā ar krizotto un optimazotto Itālijā, ansamblim bija samaksāts tikai neliels avanss, kas nebija pietiekošs, lai segtu transporta izdevumus visiem ansambļa dalībniekiem. Tomēr mūziķi vienojās, ka būs godīgāk, ja visi ies kājām. Rezultatā viņi ieradās Boloņā — visticamāk, ka no Balkānu reģiona, jo viņu repertuārs stipri atgādināja par senjoru Bregoviču, — dažas dienas vēlāk un nāca man pretī ar smaidiem sejā, kas vēstīja :"Labāk vēlu, nekā vispār nekad nemūžam!"

Turpinājums sekos....