.
BOLOGNA FINALE
(Komentāri: 6) 29.05.09. 11:37 (trip)
BOLOGNA FINALE - komunisti, arkādes un sirēnas
Divi torņi.
Runa šeit nebūs par «Gredzena pavēlnieka» turpinājumu «Divi torņi», bet jau par iepriekšējā rakstā minētajiem diviem torņiem, ko bagātās itāļu dzimtas it kā cēlušas savas bagātības izrādīšanas nolūkā, bez jebkāda to praktiska pielietojuma. (Sīkāk skatīt iepriekšējā rakstā)
Nu lūk. Pagājušonedēļ satiku savu bijušo kursa biedreni un saņēmu mutisku komentāru par šiem torņiem. Izrādās, ka neesmu vienīgā skeptiķe. Savulaik akadēmijā macījāmies par viduslaiku torņiem, kurus ģimenes cēla, lai paslēptos ienaidnieka uzbrukuma laikā, kā arī paslēptu torņos savu bagātību — lopus, graudus un citu pārtiku. Katrā torņa stāvā bija attiecīgi kūts, noliktavas un dzīvojamās telpas.
Pēc augšminētā komentāra man atmiņā atausa studiju laikā lasītais viduslaiku literatūras daiļdarbs par „daiļās dāmas kultu" un vēl kādu torņu pielietojumu. Stāsts bija par kādu pielūdzēju, iespējams trubadūru, par kuru kāda daiļa, bet jau precēta dāma vienkārši paņirgājās diezgan nežēlīgā veidā. Viņa palūdza jaunēkli (Es sliecos ticēt, ka viņš bija jauns, jo nobriedis vīrietis tā neuzķertos.) uzkāpt tornī un iziet uz augšējās „terases". Pēc tam izeju kāds viltīgais viltnieks aizbultēja (ne jau bez daiļās, bet nežēlīgās dāmas ziņas), un pielūdzējs karstajā saulē guva otrās pakāpes apdegumus. Tāda, lūk, viduslaiku romantika.
Komunisti.
Boloņa kādreiz bija komunistu pilsēta. Tādēļ nebrīnieties, ja ielu un vietu nosaukumos pamanīsiet pazīstamus vārdus: Stalingrad, Gorkij, utml. Bieži vien mēs neaizdomājamies par Itālijas vēstures posmu starp Musolīni un Berluskoni valdīšanas gadiem, bet izrādās, ka tad esot bijusi demokrātija un bijuši īsti komunisti, kas neaprobežojās ar sarkanu neļķu un karogu vicināšanu vien. Tā 1978. gadā viņi nolaupīja, spīdzināja un beidzot nogalināja Itālijas premjerministru Aldo Moro. Nu nepatika viņš viņiem. Pat mafija, cik man zināms, neko tādu nav dabūjusi gatavu.
„Saulainā Itālija".
Pievilināt saules izsalkušos tūristus ar aukšminēto neoficiālo „zīmolu" ir labs reklāmas triks, bez tam Itālija ar to pieklājīgi nopelna. Es gan sauli redzēju tikai ierašanās un aizbraukšanas dienā, un vēl vienā no piecām dienām, kas nebija apmākusies un lietaina. Bez tam man bija tas „prieks" pieredzēt stipras lietus gāzes un pat krusu, kas ir apmēram 1 cm diametrā un no skaidra ledus. Tāda krusa sasitot pat automašīnu stiklus un iesitot krāsojumā punktiņus visur, kur vien tiek klāt.
- Konferansjē piezīme: Nepateicīgais krusas grauds pa visām varītēm ir mēģinājis izvairīties no iekļūšanas fotoobjektīvā, līdz ar to bilde nav baudāma. Taču ja rūpīgi ieskatās, tad var redzēt, ka tie graudi ir bijuši tikpat lieli kā pirms pāris dienām Čehijā fiksētie.
Tā kā negribējās visu laiku sēdēt majās tāda latviešiem ierasta sīkuma dēļ kā lietus, nolēmām ar draudzeni ņemt lietussargus un iet pastaigāties līdz tuvējam parkam. (Klātesošie itāļi mūsu rīcību tā arī nesaprata.) Tur mūs arī panāca krusa. Mūsu vienīgais glābiņš bija šī miglainā nojume parka vidū,
- Konferansjē piezīme: Teorētiski šeit būtu jābūt attēlam, kur redzams sarkanbrūna koka tējas namiņš, kas uz pāļiem paceļās no zilganzaļa šķidruma, kas, tīri teorētiski, varētu būt parka dīķis. Tējas namiņā var nokļūt pa tādas pašas krāsas koka tiltiņu ar margām, bet tiltiņu apsargā divi kupli zazaļojuši krūmi. Priekšplanā redzams zāliens un pelēcīga asfalta daļa, pa kuru pastaigājas nenosakāmas sugas spārnaiņi. Fonā kaut kas zaļš un zils, bet kopuma izskatās, ka līst.To visu varētu mēģināt saskatīt, ja es ieliktu to miglu bildi, kas ir manā rīcībā.
kur mēģinājām fotogrāfēt makslīgo saliņu ar melno gulbju ligzdu un visādām neredzētām pīlēm un zosīm. (Fotogrāfija neizdevās, jo zūmu es „uzlauzu" tikai tās dienas vakarā.)
Boloņa lietū izskatās kā izmirusi. Sajūta tāda, ka visi pilsētu ir pametuši, jo uzzinajuši par tuvojošos dabas katastrofu, bet Tev aizmirsuši pateikt... (Vēl tas man atgādināja kādu bērnības sapni, kad es uz pasaules esmu palikusi viena pati. No sākuma priecājos, ka var iet veikalos un par brīvu ēst konfektes un saldējumu, bet pēc tam sāku raudāt, jo secinu, ka pazuduši ir arī vecāki...) Tikai rets „drosmīgais" pārvietojas savā automobīlī. Itāļu dzīve lietus laikā burtiski apstājas. Tieši tādēļ tika izgudrotas arkādes.
Arkādes.
Pēc īsa diskursa ar Pērkonu vienojāmies, ka šie Boloņai raksturīgie arhitektūras elementi, aiz kuriem paslēpušies veikaliņi, ir nevis kolonādes, bet tieši arkādes. 
Mans, protams parktiskais, skaidrojums šādu arkāžu celtniecībai ir seno tirgotāju attapība. Lai izvilinātu itāļus lietus laikā no saviem namiem un mudinātu tos iepirkties, virs veikalu ieejām un pircēju galvām bija nepieciešama kāda konstrukcija, kas tos pasargātu no lietus un krusas. Tādēļ tirgotāji, pakonsultējoties ar Pērkona tā laika amata brāļiem un izvērtējot vairākus 2D zīmējumus, izvēlējās arkādes. Paejot zem kādas no tām un paveroties augšup, var ieraudzīt arī šādu daili.
Autobuss.
Ar autobusu Boloņā pārvietojas tikai pensionāri, afroitālieši, aziātitālieši, indoitālieši un tiem līdzīgie. (Es ceru, ka tas izklausās pietiekami politkorekti un atbilst arī valodnieku vēlmēm... Pērkons vispār teiktu īsi un kodolīgi — „nesekmīgie".) Tādēļ, iekāpjot šajā transporta līdzeklī, jums varētu rasties nepareizs iespaids par Boloņas iedzīvotaju sastāvu. (Itālijas itāļi pārsvarā pārvietojas ar automašīnām.) Autobusā, kur, pērkot biļeti par 1 EUR, var veiksmīgi atbrīvoties no visiem eirocentiem, uzreiz sapratu, ka es tur neiederos. Par to liecināja man pievērstais kāds indoitālieša skatiens. Pie sevis automātiski, it kā aizsargājoties, klusi nodomāju: "Ko skaties? Pats esi indietis!". Pašai pēc tam par sevi nācās pasmaidīt. Man ne mirkli neienāca prātā doma, ka es viņam vienkārši varētu patikt. (Nu jūs taču saprotat, ka es neko citu nevaru rakstīt, jo šis taču ir mana vīra blogs...)
Gaidot autobusu, pieturā pamanīju ar roku rakstītu sludinājumu, ka par 20 EUR dienā tiek piedāvata istaba. Nu tas tā informācijai - tiem, kas, iepējams, grib aizbraukt uz Boloņu, bet šaubās vai pietiks naudiņas viesnīcai. Ir arī tāds variants — istaba dzīvoklī.
Nāras un sirēnas.
Ja kādreiz būsiet Boloņā, tad netālu no stacijas pamanīsiet šādu parciņu, kurā ieeja ved pa kāpnēm.
Bet izskats ir mānīgs un parka apmeklētāji ir aizdomīgi — tādi narkomānveidīgi, tāpēc pa parciņu vienatnē, īpaši vakara pusē, staigāt nebūtu ieteicams. Dienas laikā šajā un citos parkos var dzirdēt krievu un ukraiņu valodas. Tur tiekas attiecīgo tautību pārstāves, kas kopj vecos un slimos itāļus viņu pašu mājās un par to saņem ap 800 EUR mēnesī.
Tā kā bijām divatā, tad drosmīgi soļojām cauri parkam, līdz uzgājām šo pademolēto strūklaku bez ūdens.
Apskatot skulptūras, mēs varējām atbildēt uz jautājumu, par ko daudzu gadsimtu garumā strīdējušies gleznotāji, tēlnieki un vēsturnieki: „Ar ko atšķiras sirēnas no nārām?" Tad nu tā — nārām aste sākas no vidukļa, bet sirēnām - zem mīkstumiem. Lūk arī nāras attēls — salīdzināšanai.
Italjāno - non turismo.
BOLOŅA - MĒRCE, EKO UN UNIVERSITĀTE
Pērkons
29.05.09. 12:15
Bet par "vīra blogu" tu vēl atbildēsi!
cloned_pt
29.05.09. 12:16
blogeris! blogeris! blogeris! blogeris! blogeris! blogeris! blogeris! blogeris!
šlesers! šlesers! šlesers! šlesers! šlesers! šlesers!
cloned_pt
29.05.09. 12:18
šovakar nevaru :(
Šulcs
29.05.09. 14:03
Гыыыы, Cloned, do' pieci! ;)
cloned_pt
29.05.09. 15:27
nubet. kaut gan es jau tikai konstatēju faktu .. ķipa nu jā .. vēl viens blogeris un tā ususus