Rāpulis

 

(Komentāri: 0) 25.11.09. 15:37 (skripts)

Pulksteņa izdvesto spiedzienu rezultātā pamodos, uzmetu paviršu skatienu žalūzijām, kas bez mazākajām grūtībām tika galā ar ne pārāk spilgto, mākoņu balsināto, gaismu, un žigli pagriezu modinātāja rādni pāris iedaļas uz priekšu, lai, tverot netveramo, pavadītu dažas minūtes pašapmāna miegā. Pēc atkārtotas laikrāža pavēles negribīgi pietrausos sēdus, pārkarinādams kājas pār gultas malu un sajūtot grīdas vēso skārienu, čāpstināju izkaltušo muti un taustījos pēc kausa ūdens, kas, kā uzticams draugs, vienmēr gaida guļvietas galvgalī.
Nīstie rīti. Viens pēc otra, atkal un atkal, kā maucīga priekšspēle, sagatavo darba dienas zemiskajam seksam, kas beigsies tikai pievakarē, kad neguvis baudu ieslīgšu krēslā, lai aizmirstos. Arī šis bija viens no ierindas rītiem, kad pirmām kārtām ieslēdzu abus radio, lai to radītais troksnis aizblīvētu manas ausis un es nedzirdētu klusumu, kas pa nakti slepus piepildījis visu mitekli. Tikai pēc tam, kad jutos pasargāts no neskaņas, es veicu pirmos higiēnas un vizuālās uzkopšanas darbus. Vakardienas netīrās drēbes, kas izmētātas ap gultu rada mājīgu jucekli, ar kāju iestūmu guļamistabas stūrī, lai vakarā tās pievienotu pārējai, uz veļas mašīnu rindā gaidošajai, garderobei. Tīrs krekls un zeķes, kas rada vienas vienīgas raizes, jo atrast divas vienādas līdzinās kubika-rubika salikšanai pa krāsām. Bikses, kurpes, maks, jaka, soma un platmale. Rīts kā rīts. Laika gaitā atstrādāts — parasts rīts.

Un tad es atvēru ārdurvis.


Ārdurvis uz gaiteni es vēru noliecis galvu un žvadzinādams atslēgas, kas iekārtas pagarā ķēdē deldē manu bikšu kabatu gadiem. Un tad es sastingu, jo ieraudzīju viņu. Un viņa sastinga, un atslēgas vairs nežvadzēja, un radio bija izslēgts, un bija iestājies apstulbinošs klusums. No kāju pirkstiem līdz smadzenēm, pamatīgi sapurinot sirdi, izskrēja elektrošokam līdzīgs vilnis, kas lika acumirklī novērtēt viņas izmēru, bet aiz izbīļa nejaudāt saskaitīt cik gredzenos viņa bija satinusies.

Čūska. Melna ar gaiši pelēku rakstu nekustīgi gulēja vienpadsmitā stāva gaitenī, tieši manu durvju priekšā. Galvu atstutējusi pret sienu bezkaislīgi vēroja ko es darīšu. Man pietika veselā saprāta, lai izliktos, ka nekas savāds nav noticis un turpinātu noslēgt dzīvokļa durvis. Mēģinādams nepievērst lieku uzmanībi, piesardzīgi pagāju tai garām, lai steicīgi dotos lifta virzienā, bet izkļuvis no nama, pa galvu pa kaklu triektos uz darbu.

Iekārtojies sabiedriskā transporta krēslā es mēģināju noturēt un koncentrēt savu uzmanību uz lasāmvielu, taču blakussēdētājas, pārkrāsotas kundzītes ar baznīcas zvanam līdzīgu cepuri, kaitinošā telefonsaruna, kas pieķērca visu trolejbusu, un domas par čūsku man neļāva savilkt kopā ne divus teikumus. Kāds gan spēks būtu piespiedis to radījumu no blakus esošā meža nonākt tieši manu durvju priekšā? Vai varbūt viņa nebija vienīgā, un katrā stāvā, vai vismaz katrā otrajā, ir pa čūskai? Varbūt laimes māte man deva iespēju paveikt vienu no tiem svarīgajiem darbiem, kas jāizdara katram vīrietim?

Šādi es mocījos līdz nonācu darbā. Un arī tur, brīžos, kad smēķējot pūtu mazus dūmu gredzentiņus, es atcerējos par rāpuli pie durvīm, un doma vien, ka viņš varētu mani sagaidīt arī vakarā, kad pārradīšos mājās, lai ieslīgtu krēslā un aizmirstos, uz momentu iemeta drebulī.

Tomēr pievakarē, ja vien nevēlējos pārlaist nakti kantorī vai sliktākajā gadījumā uz ielas, nekas cits neatlika kā doties mājup. Iespējams pie čūskas, kas tagad varēja atrasties velns zina kur.

Kā ierasts, pirms iekāpšanas liftā, iztukšoju pastkasti, kurā bija pāris skrejlapu, un tieši tikpat ierasti es pat nemēģināju viņas lasīt, jo prātu nodarbināja vienpadsmitais stāvs un mana dzīvokļa durvis, ar to priekšā esošo čusku. Vairāk baiļu nekā intereses nomākts es sasniedzu vajadzīgo stāvu un drebošu sirdi devos ap stūri.

Nebija. Viņas vairs tur nebija. Pat ne nomestas ādās. Koridors kā koridors.

Jau velāk, kad biju iegrimis krēslā un grasījos aizmirsties, es no kabatas izņēmu pastkastē iemestās skrejlapas, kur starp nekustamo īpašumu sludinājumiem bija arī telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēja  reklāmas lapiņa, kas piedāvāja no šodienas izmantot viņu sneigtos pakalpojumus.